Multilingual Illustrated DVD [Tutorial]

Dinamiskais process, kurā cilvēka vienas šūnas zigota pārvēršas par pieaugušu cilvēku ar 100 triljoniem šūnu, varbūt ir visievērojamākais dabas fenomens.

Pētnieki mūsdienās ir pārliecināti, ka daudzas ķermeņa funkcijas, kas norisinās pieauguša cilvēka organismā, izveidojas jau grūtniecības laikā, daudzkārt labu laiku pirms dzemdībām.

Attīstības periods pirms dzimšanas visbiežāk tiek saprasts kā sagatavošanās periods, kurā topošais cilvēks iegūst daudzās struktūras, un apgūst iemaņas, kas ir nepieciešamas izdzīvošanai pēc dzimšanas.

Cilvēkiem grūtniecība parasti ilgst apmēram 38 nedēļas, mērot šo laiku no apaugļošanas vai ieņemšanas brīža līdz bērna dzimšanai.

Pirmajās 8 nedēļās pēc apaugļošanās topošais cilvēks tiek saukts par embriju, kas nozīmē "iekšējā augšanu". Šis periods, kas tiek saukts par embrionālo periodu, raksturojas ar to, ka tiek izveidotas visas nozīmīgākās ķermeņa sistēmas.

Sākot no 8 nedēļu beigām līdz grūtniecības noslēgumam "topošais cilvēks tiek saukts par augli", kas nozīmē "vēl nedzimis mazulis". Šajā periodā, ko sauc par augļa attīstības periodu, ķermenis aug lielāks un sāk darboties tā sistēmas.

Jebkurš embrionālais un augļa attīstības vecums šajā programmā attiecas uz laiku, kas pagājis kopš apaugļošanās.

Bioloģiskiem terminiem runājot, "cilvēka attīstība sākas no apaugļošanās brīža", kad sievietes un vīrieša 23 hromosomas savienojas, saplūstot katra dzimumšūnām.

Sievietes dzimumšūna parasti tiek saukta par "olšūnu", bet pareizais nosaukums ir "oocīta".

Savukārt, vīrieša dzimumšūna parasti tiek saukta par "spermu", bet labāks nosaukums ir spermatozoīds.

Pēc tam, kad oocīta atdalās no sievietes olnīcas procesā, ko sauc par ovulāciju, oocīta un spermatozoīds saplūst vienā no dzemdes olvadiem, kurus bieži sauc par Fallopija caurulītēm.

Dzemdes olvadi savieno sievietes olnīcas ar dzemdi.

Rezultātā rodas vienšūnas embrijs, ko sauc par zigotu, kas nozīmē "sasaistīts vai savienots kopā".

Zigotas 46 hromosomas ir unikāla jaunā cilvēka pilnas ģenētiskās kartes "pirmā kopija". Šis ģenerālplāns atrodas cieši savītās spirālveida molekulās, ko sauc par DNS. Tās ir instrukcijas, kas nosaka visa ķermeņa attīstību.

DNS molekulas atgādina vītņu kāpnes, un tās nosaukums ir "dubultspirāle". Kāpņu pakāpieni ir molekulu pāri, vai bāzes, kuras sauc par guanīniem, citozīniem, adenīniem un timīniem.

Guanīns atrodas pārī tikai ar citozīnu, bet adenīns ar timīnu. Katra cilvēka šūnā ir apmēram 3 miljardi šo bāzu pāru.

Vienas šūnas DNS satur tik daudz informāciju, ka attēlojot to vārdos, norādot tikai katras bāzes pirmo burtu, būtu nepieciešams vairāk nekā 1,5 miljoni lappušu!

Izklāta visā garumā, cilvēka vienas šūnas DNS garums būtu 3 1/3 pēdas jeb 1 metrs.

Ja mēs spētu atritināt visas DNS pieauguša cilvēka 100 triljonos šūnu, tās sniegtos 101 miljardu kilometru garumā. Tas pārsniedz attālumu no ZEMES līdz SAULEI un atpakaļ 340 reizes.

Apmēram 24 līdz 30 stundas pēc apaugļošanās izpildās zigotas pirmā dalīšanās. Mitozes procesā viena šūna sadalās divās, divas četrās un tā tālāk.

Jau pēc 24 līdz 48 stundām kopš apaugļošanās brīža var apstiprināt grūtniecību, nosakot mātes asinīs hormonu, ko sauc par "agrīnās grūtniecības faktoru".

3 līdz 4 dienās pēc apaugļošanās embrija šūnas, kas aktīvi dalās, ieņem lodveida formu un embrijs tiek saukts par morulu.

4 līdz 5 dienu laikā šajā šūnu kamolā veidojas dobums un tad embrijs tiek saukts par blastocistu.

Šūnas blastocistas iekšienē tiek sauktas par iekšējo šūnu masu un no tām sāk veidoties ķermenis, galva un citas struktūras, kas ir svarīgas topošajam cilvēkam.

Šūnas iekšējā šūnu masā tiek sauktas par embrionālajām cilmes šūnām, jo tām piemīt spēja veidot jebkuru no vairāk nekā 200 šūnu veidiem, kuras satur cilvēka ķermenis.

Pārvietojoties lejā pa olvadu, agrīnais embrijs ieligzdojas mātes dzemdes iekšējā sienā. Šis process, ko sauc par implantāciju, sākas 6 dienas un beidzas 10 līdz 12 dienas pēc apaugļošanās brīža.

Šūnas no augošā embrija sāk izdalīt horiongonadotropīna (HCG) hormonu, kuru var konstatēt ar lielāko daļu grūtniecības testu.

HCG iedarbībā mātes hormoni pārtrauc normālo menstruāciju ciklu, ļaujot grūtniecībai turpināties.

Pēc implantācijas, blastocistas perifērijas šūnas sāk veidot struktūras daļu, ko sauc par placentu, kas saista mātes un embrija asinsrites sistēmas.

Placenta topošajam cilvēkam piegādā mātes skābekli, barības vielas, hormonus un zāles; aizvada arī visus atkritumus un neļauj mātes asinīm sajaukties ar embrija vai augļa asinīm.

Placenta arī izdala hormonus un uztur noteiktu embrija un augļa ķermeņa temperatūru, kas ir nedaudz augstāka par mātes temperatūru.

Placenta ir saistīta ar topošo cilvēku caur nabassaites asinsvadiem.

Placentas dzīvības nodrošināšanas iespējas var droši konkurēt ar reanimācijas nodaļām modernās slimnīcās.

1 nedēļā iekšējās šūnu masas šūnas izveido divus slāņus, ko sauc par entodermu un epiblastu.

Entoderma ģenerē dzeltenuma pūsli, kas ir viena no struktūrām, caur kurām māte piegādā barības vielas agrīnajam embrijam.

Epiblastas šūnas veido membrānu, kuru sauc par amniju un kurā embrijs un vēlāk arī auglis attīstās līdz dzimšanas brīdim.

Apmēram 2 1/2 nedēļu laikā, epiblasta izveido 3 specifiskus audus, jeb dīgļlapas: ektodermu, endodermu un mezodermu.

Ektoderma ģenerē vairākas struktūras ieskaitot smadzenes, muguras smadzenes, nervaudus, ādu, nagus un matus.

Endoderma veido elpošanas sistēmas un gremošanas trakta epitēlijaudus un svarīgu orgānu daļas, piem., aknām un aizkuņģa dziedzerim.

Mezoderma veido sirdi, nieres, kaulus, skrimšļus, muskuļus, asins šūnas un citas struktūras.

3 nedēļu laikā smadzenes sadalās trīs primāros sektoros: galasmadzenēs, vidussmadzenēs un mugurējās smadzenēs.

Attīstās arī elpošanas un barošanas sistēmas.

Kad pirmās asinis parādās dzeltenuma pūslī, embrijā izveidojas asinsvadi un cilindriska izskata sirds.

Gandrīz tūlīt ātri augošā sirds ielokas sevī, jo sāk veidoties atsevišķi kambari.

Sirds sāk pukstēt pēc 3 nedēļām un 1 dienas kopš apaugļošanās brīža.

Asinsvadu sistēma ir pirmā ķermeņa sistēma vai radniecīgu orgānu grupa, kas iegūst funkcionālu stāvokli.

Laika posmā no 3 līdz 4 nedēļām izveidojas ķermeņa plāns, kas sastāv no smadzenēm, muguras smadzenēm, un embrija sirds, kas viegli atpazīstami kopā ar dzeltenuma pūsli.

Ātrā augšana liek relatīvi plakanajam embrijam salocīties. Šis process ievieto daļu dzeltenuma pūšļa barošanas sistēmas epitēlijaudos un izveidojas topošā cilvēka krūškurvis un vēdera dobums.

4 nedēļās caurspīdīgais amnijs apņem embriju šķidruma pildītā pūslī. Šis sterilais šķidrums, ko sauc par augļa ūdeni, aizsargā embriju no ievainojumiem.

Sirds parasti pukst 113 reizes minūtē.

Ievērojiet kā sirds maina krāsu, asinīm ieplūstot un izplūstot no kambariem katra sirdspuksta laikā.

Sirds pukstēs apmēram 54 miljonu reižu līdz dzimšanas brīdim un vairāk nekā 3,2 miljardu reižu 80 gadu ilgā mūžā.

Strauja smadzeņu attīstība ir ievērojama, apskatot izmaiņas galasmadzenēs, vidussmadzenēs, un mugurējās smadzenēs.

4 nedēļu laikā ar ekstremitāšu aizmetņu parādīšanos sākas augšējo un apakšējo locekļu attīstība.

Āda šobrīd vēl ir caurspīdīga, jo tā ir tikai vienas šūnas biezumā.

Ādai biezējot, tās caurspīdība pazudīs, un tas nozīmē, ka varēsim skatīt iekšējo orgānu attīstību vēl tikai vienu mēnesi.